Šī intervija notika 2011. gadā. Neskatoties uz to, ka Fjodors Jemeļjāņenko ir, iespējams, visu laiku izcilākais jaukto stilu cīkstonis, saruna ar viņu notika tieši pēc viņa trijiem zaudējumiem, kurus Fjodors piedzīvoja pēc kārtas

J. Jūs piedzīvojāt sakāves savās pēdējās trijās cīņās. Kas ir par iemeslu šīm neveiksmēm, nepietiekami kvalitatīvs sagatavošanās process, vai, varbūt, kāda psiholoģiska problēma?

F.J. Es neteiktu, ka mēs gatavojāmies cīņām nepietiekami, vai līdz galam kaut ko nepadarījām. Katrai cīņai gatavojāmies, kā pēdējai, un es biju gatavs uzvarēt. Likās, ka uzvara jau ir rokās, bet katru reizi viņa no tām izslīdēja. Es to pieņemu, kā Dieva gribu, tātad tam tā vajadzēja notikt, tātad man tas bija nepieciešams.

J. Pēc jūsu pēdējās cīņas pret Denu Hendersonu daudz tika spriests, un joprojām apspriežās, par tiesneša lēmumu. Vai jūs nedomājat, ka cīņa tika apturēta pāragri?

F.J. Man liekās, ka tiesnesis apturēja cīņu nedaudz par agru, bet es neņemos viņu vainot, jo cik reizes ir noticis tā, ka tiesneša neiejaukšanās noved sportistus pie ļoti nopietnām traumām!? Ja tiesnesis kādā brīdī arī pieļāva kļūdu, tad esmu pārliecināts, ka izdarīja to bez iepriekšeja nolūka.

J. Vai jūs gribētu revanša cīņu?

F.J. Revanšu? Man gribās cīnīties... (smejās)

J. Tātad, tas nozīmē, ka jūs tomēr esat gatavs turpināt cīnīties?

F.J. Ziniet, man tagad galva ir pilna ar ko citu. Manā ģimenē ir pieaugums, paldies Dievam, pašreiz situācija ir normalizējusies, un tagad varu uzelpot nedaudz brīvāk.

J. Kā jūsu tuvinieki jūs atbalsta? Droši vien, šausmīgi pārdzīvo!?

F.J. Pārdzīvo, bet atbalsta. Neviens nenokar galvu, neviens nesaka "Viss, pietiek, met mieru un aizej!" Es nelasu internetu, visas tās muļķības, bet es satieku nepazīstamus cilvēkus uz ielas un viņi mani atbalsta, lūdz lai neaizeju.

J. Vai esat jau aizdomājies par to, ar ko nodarbosieties, kad pabeigsiet sportista karjēru?

F.J. Domāju, ka vēl pacīnīšos. Bet arī nodošu savas zināšanas un pieredzi jauniešiem. Gribu būt noderīgs savai valstij un savaj tautai.

J. Ir parādījusies informācija, ka Dana Vaits un viņa kompānija Strike Force ir jūs atlaiduši no darba! Tieši tādā formulējumā. Vai uzskatat, ka tādi izteicieni vispār ir korekti?

F.J. Nu, tas ir tieši Dena Vaita stilā! Vispār, man nekad nav bijis līguma ar Strike Force. Man bija un joprojām ir līgums ar Showtime. Tāpēc, tādi izteicieni ir pārgalvīgi un viņus nevajadzētu uztvert nopietni.

J. Kā jūs noskaņojaties uz cīņām, psiholoģiski un emocionāli? Ko jūs varētu, šajā ziņā, ieteikt jaunajiem sportistiem?

F.J. Es vienmēr iesaku jaunajiem sportistiem nedomāt par cīņu, vienalga par ko, tikai ne par cīņu. Ja visu laiku galvā dzenāt domas par cīņu, var iekšēji psiholoģiski pārdegt. Kas attiecās uz mani? Es skaitu lūgšanu, komunicēju ar draugiem, spēlēju šahu, lasu....

J. Par ko jūs tagad sapņojat? Jums ir kāds nerealizēts sapnis?

F.J. Man ir vēlēšanās, bet ās nevar nosaukt par sapņiem. Gribu pabeigt celt māju un ievākties tanī ar savu ģimeni.

 

 

materiāls smelts no pārraides "Sporta Nedēļa" tv kanālā Rossija 2

Mūsu draugi

TM SecuretyCaramelito PromotionsSIA Enerego KomplekssGros AutoJāņa Roviča Boksa KlubsJurmala - Pilsēta uz viļņemLegenda - Boksa klubsMV MarisTukuma Braļi

­